BhG 4.6

analiza syntaktyczna

[aham] (ja) ajaḥ (nienarodzony) avyayātmā (niezmienny) san api (choć będąc),
bhūtānām (istot) īśvaraḥ (władca) san api (choć będąc),
svām (swą) prakṛtim (naturą) adhiṣṭhāya (pokierowawszy)
ātma-māyayā (przez własną magię) sambhavāmi (powstaję).

analiza gramatyczna

ajaḥ	–	a-ja 1i.1 m. – nienarodzony (od: √ jan – rodzić się; –ja – na końcu złożeń: zrodzony);
api	–	av. – jak również, także, co więcej, nawet;
san	–	sant ( √ as – być) PPr 1i.1 m. – będący, prawdziwy, istniejący;
avyayātmā	–	avyayātman 1i.1 m. ; BV : yasyātmāvyaya asti saḥ – ten, którego jaźń jest niezmienna (od: vi- √ i – odchodzić, znikać, vyaya – odejście, rozchód, zniszczenie, a-vyaya – niezmienny; ātman – jaźń);
bhūtānām	–	bhūta (√ bhū – być) PP 6i.3 m. – istot, bytów;
īśvaraḥ	–	īśvara 1i.1 m. – władca (od: √ īś – posiadać, władać, īśa – pan, władca);
api	–	av. – jak również, także, co więcej, nawet;
san	–	sant ( √ as – być) PPr 1i.1 m. – będący, prawdziwy, istniejący;
prakṛtim	–	prakṛti 2i.1 f. – naturę, podstawę, praprzyczynę, przejawiony świat (od: pra- √ kṛ – stwarzać);
svām	–	svā sn. 2i.1 f. – własną, swą;
adhiṣṭhāya	–	adhi- √ sthā (stać na, nadzorować) absol. – pokierowawszy;
saṃbhavāmi	–	sam- √ bhū (powstawać) Praes. P 3c.1 – powstaję;
ātma-māyayā	–	ātma-māyā 3i.1 f. ; TP : ātmano māyayeti – przez własną magię (od: ātman – jaźń; māyā – mądrość, magia, iluzja, ułuda, nadnaturalna moc);

Śāṃkara

kathaṃ tarhi tava nityeśvarasya dharmādharmābhāve’pi janma ? ity ucyate —

ajo’pi janma-rahito’pi san, tathāvyayātmākṣīṇa-jñāna-śakti-svabhāvo’pi san, tathā bhūtānāṃ brahmādi-stamba-paryantānām īśvara īśana-śīlo’pi san | prakṛtiṃ svāṃ mama vaiṣṇavīṃ māyāṃ triguṇātmikāṃ yasyā vaśe sarvam idaṃ jagad vartate | yayā mohitaṃ jagat sat svam ātmānaṃ vāsudevaṃ na jānāti | tāṃ prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya vaśīkṛtya saṃbhavāmi dehavān iva bhavāmi jāta ivātma-māyayātmano māyayā, na paramārthato lokavat

Rāmānuja

avatāraprakāram, dehayāthātmyam, janmahetuṃ cāha

ajatvāvyayatvasarveśvaratvādi sarvaṃ pārameśvaraṃ prakāram ajahad eva svāṃ prakṛtim adhiṣṭhāya ātmamāyayā saṃbhavāmi / prakṛtiḥ svabhāvaḥ svam eva svabhāvam adhiṣṭhāya svenaiva rūpeṇa svecchayā saṃbhavāmītyarthaḥ / svasvarūpaṃ hi, „ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt”, „kṣayantam asya rajasaḥ parāke”, „ya eṣo 'ntarāditye hiraṇyamayaḥ puruṣaḥ”, „tasminn ayaṃ puruṣo manomayaḥ; amṛto hiraṇmayaḥ”, „sarve nimeṣā jajñire vidyutaḥ puruṣād adhi” , „bhārūpas satyasaṅkalpa ākāśātmā sarvakāmā sarvakāmas sarvagandhas sarvarasaḥ”, „māhārajanaṃ vāsaḥ” ityādiśrutisiddham / ātmamāyayā ātmīyayā māyayā / „māyā vayunaṃ jñānam” iti jñānaparyāyo 'tra māyāśabdaḥ / tathā cābhiyuktaprayogaḥ, „māyayā satataṃ vetti prāṇināṃ ca śubhāśubham” iti / ātmīyena jñānena ātmasaṅkalpenetyarthaḥ / ato 'pahatapāpmatvādisamastakalyāṇaguṇātmakatvaṃ sarvam aiśaṃ svabhāvam ajahat svam eva rūpaṃ devamanuṣyādisajātīyasaṃsthānaṃ kurvan ātmasaṅkalpena devādirūpaḥ saṃbhavāmi / tad idam āha, „ajāyamāno bahudhā vijāyate” iti śrutiḥ / itarapuruṣasādhāraṇaṃ janma akurvan devādirūpeṇa svasaṅkalpenoktaprakriyayā jāyata ityarthaḥ / „bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna / tāny ahaṃ veda sarvāṇi”, „tadātmānaṃ sṛjāmy aham” „janma karma ca me divyam evaṃ yo vetti tattvataḥ” iti pūrvāparāvirodhāc ca

Śrīdhara

nanu anādes tava kuto janma ? avināśinaś ca kathaṃ punar janma yena bahūni me vyatītānity ucyate | īśvarasya tava puṇya-pāpa-vihīnasya kathaṃ jīvavaj janmeti ? ata āha ajo 'pīti | satyam evam | tathāpi ajo 'pi janma-śūnyo 'pi sann aham | tathāvyayātmāpy anaśvara-svabhāvo 'pi san | tathā – īśvaro 'pi karma-pāratantrya-rahito 'pi san | sva-māyayā sambhavāmi samyag apracyuta-jñāna-bala-vīryādi-śaktyaiva bhavāmi |

nanu tathāpi ṣoḍaśa-kalātamka-liṅga-deha-śūnyasya ca tava kuto janmeti ? ata uktaṃ svāṃ śuddha-sattvātmikāṃ prakṛtiṃ adhiṣṭhāya svīkṛtya | viśuddhorjita-sattva-mūrtyā svecchayāvatarāmīty arthaḥ

Madhusūdana

nanv atītāneka-janma-vattvam ātmanaḥ smarasi cet tarhi jāti-smaro jīvas tvaṃ para-janma-jñānam api yoginaḥ sārvātmyābhimānena śāstra-dṛṣṭyā tūpadeśo vāma-devavat [Vs 1.1.30] iti nyāyena sambhavati | tathā cāha vāmadevo jīvo 'pi ahaṃ manur abhavaṃ sūryaś cāhaṃ kakṣīvānṛpir asmi vipraḥity ādi dāśatayyām | ataeva na mukhyaḥ sarvajñas tvam | tathā ca katham ādityaṃ sarvajñam upadiṣṭavān asy anīśvaraḥ san | na hi jīvasya mukhyaṃ sārvajñyaṃ sambhavati vyaṣṭy-upādheḥ paricchinnatvena sarva-sambandhitvābhāvāt | samaṣṭy-upādher api virājaḥ sthūla-bhūtopādhitvena sūkṣma-bhūta-pariṇāma-viṣayaṃ māyā-pariṇāma-viṣayaṃ ca jñānaṃ na sambhavati | evaṃ sūkṣma-bhūtopādher api hiraṇyagarbhasya tat-kāraṇa-māyā-pariṇāmākāśādi-sarga-kramādi-viṣaya-jñānābhāvaḥ siddha eva | tasmād īśvara eva kāraṇopāditvād atītān āgata-vartamāna-sarvārtha-viṣaya-jñānavān mukhyaḥ sarvajñaḥ | atītān āgata-vartamāna-viṣayaṃ māyā-vṛtti-trayam ekaiva vā sarva-viṣayā māyā-vṛttir ity anyat | tasya ca nityeśvarasya sarvajñasya dharmādharmādy-abhāvena janmaivānupapannam atītāneka-janmavattvaṃ tu dūrotsāritam eva | tathā ca jīvatve sārvajñyānupapattir īśvaratve ca deha-grahaṇānupapattir iti śaṅkā-dvayaṃ pariharann anityatva-pakṣasyāpi parihāram āha ajo 'pīti |

apūrva-dehendriyādi-grahaṇaṃ janma | pūrva-ghīta-dehendriyādi-viyogo vyayaḥ | yad ubhayaṃ tārkikaiḥ prety abhāva ity ucyate | tad uktaṃ jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca [Gītā 2.27] iti | tad ubhayaṃ ca dharmādharma-vaśād bhavati | dharmādharma-vaśatvaṃ cājñasya jīvasaya dehābhimāninaḥ karmādhikāritvād bhavati | tatra yad ucyate sarvajñasyeśvarasya sarva-kāraṇasyedṛg-deha-grahaṇaṃ nopapadyata iti tat tathaiva | katham ? yadi tasya śarīraṃ sthūla-bhūta-kāryaṃ syāt tadā vyaṣṭi-rūpatve jāgrad-avasthāsmad-ādi-tulyatvam | samaṣṭi-rūpatve ca virāḍ-jīvatvaṃ tasya tad-upādhitvāt | atha sūkṣma-bhūta-kāryaṃ tadā vyaṣṭi-rūpatve svapnāvasthāsmad-ādi-tulyatvam | samaṣṭi-rūpatve ca hiraṇya-garbha-jīvatvaṃ tasya tad-upādhitvāt | tathā ca bhautikaṃ śarīraṃ jīvānāviṣṭaṃ parameśvarasya na sambhavaty eveti siddham | na ca jīvāviṣṭa eva tādṛśe śarīre tasya bhūtāveśavat praveśa iti vācyam | tac-charīrāvacchedena taj-jīvasya bhogābhyupagame 'ntaryāmi-rūpeṇa sarva-śarīra-praveśasya vidyamānatvena śarīra-viśeṣābhyupagama-vaiyarthyāt | bhogābhāve ca jīva-śarīratvānupapatteḥ | ato na bhautikaṃ śarīram īśvarasyeti pūrvārdhenāṅgīkaroti — ajo 'pi sann avyayātmā bhūtānām īśvaro 'pi sann iti |

ajo 'pi sann ity apūrva-deha-grahaṇam avyayātmāpi sann iti pūrva-deha-vicchedaṃ bhūtānāṃ bhagava-dharmāṇāṃ sarveṣāṃ brahmādi-stamba-paryantānām īśvaro 'pi sann iti dharmādharma-vaśatvaṃ nivārayati | kathaṃ tarhi deha-grahaṇam ity uttarārdhenāha prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya sambhavāmi | prakṛtiṃ māyākhyāṃ vicitrāneka-śaktim aghaṭamāna-ghaṭanāpaṭīyasīṃ svāṃ svopādi-bhūtām adhiṣṭhāya cid-ābhāsena vaśīkṛtya sambhavāmi tat-pariṇāma-viśeṣair eva jagat-kāraṇatva-sampādikā mad-icchayaiva pravartamānā viśuddha-sattva-mayatvena mama mūrtis tad-viśiṣṭasya cājatvam avyayatvam īśvaratvaṃ copapannam | ato 'nena nityenaiva dehena vivasvantaṃ ca tvāṃ ca pratīmaṃ yogam upadiṣṭavān aham ity upapannam | tathā ca śrutiḥ – ākāśa-śarīraṃ brahma iti | ākāśo 'nnāvyākṛtam | ākāśa eva tad otaṃ ca protaṃ ca [BAU 3.8.7] ity ādau tathā darśanāt | ākāśas tal-liṅgāt [Vs. 1.1.22] iti nyāyāc ca |

tarhi bhautika-vigrahābhāvāt tad-dharma-manuṣyatvādi-pratītiḥ katham iti cet tatrāha ātma-māyayeti | man-māyayaiva mayi manuṣyatvādi-pratītir lokānugrahāya na tu vastu-vṛttyeti bhāvaḥ | tathā coktaṃ mokṣa-dharme –

māyā hy eṣā mayā sṛṣṭā yan māṃ paśyasi nārada |
sarva-bhūta-guṇair yuktaṃ na tu māṃ draṣṭum arhasi || [Mbh 12.326.43] iti |

sarva-bhūta-guṇair yuktaṃ kāraṇopādhiṃ māṃ carma-cakṣuṣā draṣṭuṃ nārhasīty arthaḥ | uktaṃ ca bhagavatā bhāṣyakāreṇa – sa ca bhagavān jñānaiśvarya-śakti-bala-vīrya-tejobhiḥ sadā sampannas triguṇātmikāṃ vaiṣṇavīṃ svāṃ māyāṃ prakṛtiṃ vaśīkṛtyājo 'vyayo bhūtānām īśvaro nitya-śuddha-buddha-mukta-svabhāvo 'pi san sva-māyayā dehavān iva jāta iva ca lokānugrahaṃ kurvan lakṣyate sva-prayojanābhāve 'pi bhūtānujighṛkṣayā iti | vyākhyātṛbhiś coktaṃ svecchā-vinirmitena māyāmayena divyena rūpeṇa sambabhūveti |

nityo yaḥ kāraṇopādhir māyākhyo 'neka-śaktimān |
sa eva bhagavad-deha iti bhāṣya-kṛtāṃ matam ||

anye tu parameśvare deha-dehi-bhāvaṃ na manyante | kiṃ yaś ca nityo vibhuḥ sac-cid-ānanda-ghano bhagavān vāsudevaḥ paripūrṇo nirguṇaḥ paramātmā sa eva tad-vigraho nānyaḥ kaścid bhautiko māyiko veti | asmin pakṣe yojanā – ākāśavat sarva-gataś ca nityaḥ, avināśī vā are 'yam ātmānucchitti-dharmā ity ādi śruteḥ, asaṃbhavas tu sato 'nupaptteḥ [Vs. 2.3.8], nātmāśruter nityatvāc ca tābhyaḥ [Vs. 2.3.16] ity ādi nyāyāc ca vastu-gatyā janma-vināśa-rahitaḥ sarva-bhāsakaḥ sarva-kāraṇa-māyādhiṣṭhānatvena sarva-bhūteśvaro 'pi sann ahaṃ prakṛtiṃ svabhāvaṃ sac-cid-ānanda-ghanaika-rasam |

māyāṃ vyāvartayati svām iti | nija-svarūpam ity arthaḥ | sa bhagavaḥ kasmin pratiṣṭhitaḥ sve mahimni [ChāU 7.24.1] iti śruteḥ | sva-svarūpam adhiṣṭhāya svarūpāvasthita eva san sambhavāmi deha-dehi-bhāvam antareṇaiva dehivad vyavaharāmi | kathaṃ tarhy adehe sac-cid-ānanda-ghane dehatva-pratītir ata āha ātma-māyayeti | nirguṇe śuddhe sac-cid-ānanda-ghane mayi bhagavati vāsudeve deha-dehi-bhāva-śūnye tad-rūpeṇa pratītir māyā-mātram ity arthaḥ | tad uktam –

kṛṣṇam enam avehi tvam ātmānam akhilātmanām |
jagad-dhitāya so 'py atra dehīvābhāti māyayā || iti [BhP 10.14.55]
aho bhāgyam aho bhāgyaṃ nanda-gopa-vrajaukasām
yan-mitraṃ paramānandaṃ pūrṇaṃ brahma sanātanam || [BhP 11.14.32] iti ca |

kecit tu nityasya niravayavasya nirvikārasyāpi paramānandasyāvayavāya-vibhāvaṃ vāstavam evecchanti te niryuktikaṃ bruvāṇas tu nāsmābhir vinivāryate iti nyāyena nāpavādyāḥ | yadi sambhavet tathaivāstu kim atipallavitenety uparamyate

Viśvanātha

svasya janma-prakāram āha – ajo 'pi janma-rahito 'pi san sambhavāmi, deva-manuṣya-tiryag-ādiṣu āvirbhavāmi | nanu kim atra citram ? jīvo 'pi vastuto 'ja eva sthūla-deha-nāśānantaraṃ jāyata eva ? tatrāha savyayātmānaśvara-śarīraḥ | kiṃ ca, jīvasya sva-deha-bhinna-sva-svarūpeṇājatvam eva, āvidyakena deha-sambandhenaiva tasya janmavattvam, mama tv īśvaratvāt sva-dehābhinnasyājatvaṃ janmavattvam ity ubhayam api svarūpa-siddham | tac ca durghaṭatvāt citram atarkyam eva | ataḥ puṇya-pāpādimato jīvasyeva sad-asad-yoniṣu na me janmāśaṅkety āha – bhūtānām īśvaro 'pi san karma-pāratantrya-rahito 'pi bhūtvety arthaḥ |

nanu jīvo hi liṅga-śarīreṇa sva-bandhakena karma-prāpyān devādi-dehān prāpnoti | tvaṃ parameśvaro liṅga-rahitaḥ sarva-vyāpakaḥ karma-kālādi-niyantā | bahu syām iti śruteḥ sarva-jagad-rūpo bhavaty eva | tad api yad viśeṣata evambhūto 'py ahaṃ sambhavāmīti brūṣe, tan manye sarva-jagad-vilakṣaṇān deha-viśeṣān nityān eva loke prakāśayituṃ tvaj-janmety avagamyate | tat khalu katham ity ata āha prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāyeti | atra prakṛti-śabdena yadi bahiraṅgā māyā-śaktir ucyate, tadā tad-adhiṣṭhātā parameśvaras tad-dvārā jagad-rūpo bhavaty eveti na viśeṣopalabdhiḥ | tasmāt saṃsiddhi-prakṛtī tv ime svarūpaṃ ca svabhāvaś ca ity abhidhānād atra prakṛti-śabdena svarūpam evocyate | na tat svarūpa-bhūtā māyā-śaktiḥ | svarūpaṃ ca tasya sac-cid-ānanda eva | ataveva tvāṃ śuddha-sattvātmikāṃ prakṛtim iti śrī-svāmi-caraṇāḥ | prakṛtiṃ svabhāvaṃ svam eva svabhāvam adhiṣṭhāya svarūpeṇa svecchayā sambhavāmīty arthaḥ iti śrī-rāmānujācārya-caraṇāḥ | prakṛtiṃ svabhāvaṃ sac-cid-ānanda-ghanaika-rasam | māyāṃ vyāvartayati svām iti nija-svarūpam ity arthaḥ | sa bhagavaṃ kasmin pratiṣṭhitaḥ sva-mahimni iti śruteḥ | sva-svarūpam adhiṣṭhāya svarūpāvasthita eva sambhavāmi deha-dehi-bhāvam antareṇaiva dehivad vyavaharāmi iti śrī-madhusūdana-sarasvatī-pādāḥ |

nanu yady avyayātmā anaśvara-matsya-kūrmādi-svarūpa eva bhavasi, tarhi tava prādurbhavat-svarūpaṃ pūrva-prādurbhūta-svarūpāṇi ca yugapad eva kiṃ nopalabhyanta ? tatrāha ātma-bhūtā yā māyā tayā sva-svarūpāvaraṇa-prakāśana-karma ca yayā cic-chakti-vṛttyāyoga-māyayety arthaḥ | tayā hi pūrva-kālāvatīrṇa-svarūpāṇi pūrvam evāvṛtya vartamāna-svarūpaṃ prakāśya sambhavāmi | ātma-māyayā samyag apracyuta-jñāna-bala-vīryādi-śaktyaiva bhavāmi iti śrī-svāmi-caraṇāḥ | ātma-māyayātma-jñānena māyā vayunaṃ jñānam iti jñāna-paryāyo 'tra māyā-śabdaḥ | tathā cābhiyukta-prayogaḥ māyayā satataṃ vetti prācīnānāṃ śubhāśubham iti śrī-rāmānujācārya-caraṇāḥ | mayi bhagavati vāsudeve deha-dehi-bhāva-śūnye tad-rūpeṇa pratītiḥ māyā-mātram iti śrī-madhusūdana-sarasvatī-pādāḥ

Baladeva

loka-vilakṣaṇatayā svarūpaṃ sva-janma ca vadan sanātanatvaṃ svasyāha ajo 'pīti | atra svarūpa-svabhāva-paryāyaḥ prakṛti-śabdaḥ | svāṃ prakṛtiṃ svaṃ svarūpaṃ adhiṣṭhāyālambya sambhavāmi āvirbhavāmi | saṃsiddhi-prakṛtī tv ime | svarūpaṃ ca svabhāvaś ca ity amaraḥ | svarūpeṇaiva sambhavāmīti | etam arthaṃ vicarituṃ viśinaṣṭi ajo 'pīty ādinā | api avadhāraṇe | apūrva-deha-yogo janma | tad-rahita eva san | avyayātmāpi san avyayaḥ pariṇāma-śūnya ātmā buddhyādir yasya tādṛśa eva san | ātmā puṃsi ity ādy ukteḥ | bhūtānām īśvaro 'pi san svetareṣāṃ jīvānāṃ niyantaiva san ity arthaḥ | ajatvādi-guṇakaṃ yad vibhu-jñāna-sukha-ghanaṃ rūpaṃ tenaivāvatarāmīti svarūpeṇaiva sambhavāmīty asya vivaraṇaṃ tādṛśasya svarūpasya raver ivābhiyakti-mātram eva janmeti tat-svarūpasya taj-janmanaś ca loka-vilakṣaṇatvaṃ tena sanātanatvaṃ ca vyaktam | karma-tantratvaṃ nirastam | śrutiś caivam āha ajāyamāno bahudhā vijāyate iti | smṛtiś ca pratyakṣaṃ ca harer janma na vikāraḥ kathaṃcana ity ādyā | ataeva sūtikā-gṛhe divyāyudha-bhūṣaṇasya divya-rūpasya ṣaḍ-aiśvarya-sampannasya tasya vīkṣaṇaṃ smaryate | prayojanam āha ātma-māyayeti | bhajaj-jīvānukampayā hetunā tad-uddhārāyety arthaḥ | māyā dambhe kṛpāyāṃ ca iti viśvaḥ | ātma-māyayā sva-sārvajñena sva-saṅkalpeneti kecit | māyā vayunaṃ jñānaṃ ca iti nirghaṇṭu-koṣāt | lokaḥ khalu rājādiḥ pūrva-dehādīni vihāyāpūrva-dehādīni bhajan niranusandhir ajño janmībhavati tad-vailakṣaṇyaṃ harer janminaḥ prasphuṭam | bhūtānām īśvaro 'pi sann ity anena labdha-siddhayo yogi-prabhṛtayo 'pi vyāvṛttāḥ | sukha-cid-ghano harir deha-dehi-bhedena guṇa-guṇi-bhedena ca śūnyo 'pi viśeṣa-balāt tat-tad-bhāvena viduṣāṃ pratītir āsīd iti

Michalski

Chociaż jestem nieurodzony, nieprzemijający i panem wszystkich istnień, przenikam jednak własną rozsnowę i odradzam się ciągle na nowo przez moc cudowną złudy.

Olszewski

Aczkolwiek bez początku i bez końca i najwyższy pomiędzy istotami żyjącemi, jestem Panem swojej własnej natury, rodzę się swoją mocą magiczną (māyā).

Dynowska

Choć narodzinom Jam nie podległy, ni śmierci, samobytny, niezmienny Duch, wszystkich stworzeń Pan, Wszechrządca Przyrody, która Moim jest tworem, jednak – mocą Mej boskiej twórczej Potęgi, raz po raz wcielam się na ziemi.

Sachse

Choć niezrodzony jestem
i w swej istocie niezmienny,
choć jestem panem wszystkich stworzeń,
to jednak korzystając z mej materialnej natury
rodzę się dzięki mej mocy cudownej.

Kudelska

Jam jest nienarodzony, a duch mój jest wieczny, Jam Panem wszystkich stworzeń i władcą swej natury;
A odradzam się wciąż mocą swej potęgi.

Rucińska

Choć jestem nienarodzony i nieśmiertelny, Pan Stworzeń,
Naturą swą zawładnąwszy, powstaję przez własną Złudę,

Szuwalska

Jestem nienarodzonym, nieprzemijającym
Panem wszelkiego życia, ale mimo tego
Wielokrotnie się rodzę mocą swej energii.

Babkiewicz

Choć jam panem wszystkich istot,
choć niezmiennym, niezrodzonym,
nad Naturą mą panując,
stwarzam siebie swoją złudą.